sestdiena, 2014. gada 23. augusts

Vinsents van Gogs

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)
Resursi
Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas
Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976. 

Van Gogs pēc tautības bija holandietis, bet kā mākslinieks veidojās tieši Francijā. Tikai 1880. gadā saprata, ka vēlas būt mākslinieks. Viņš noslēdza līgumu ar brāli un strādāja ļoti intensīvi 2 gadus. Pirms minētajiem 2 gadiem viņa mākslā ir t.s. holandiešu periods. Tajā laikā viņš apmeklē dažādas mākslas skolas, taču nedara to ilgstoši. F. Milē bija Van Goga ideāls. Gleznojot atsakās no sīkumiem un detaļām, izmanto tumšu gaismēnu. Pēc savas būtības ir ekspresionisma stila mākslinieks. 1886.-1888.g. viņa mākslā iestājas t.s. "varavīksnes posms", kura laikā uzņem impresionisma iespaidus, iepazīstas ar tā laika māksliniekiem. Stils strauji mainās- glezno gaišāk, krāsaināk, sīkāku triepienu. Tieši Parīzē sācis gleznot saulespuķes. Viņu ļoti iedvesmoja arī Japāņu estētika.

Kā postimpresionists Van Gogs darbojās 2 gadus. Šai laikā viņš sāka vairāk apvienot krāsu laukumus, kļuva gaišāks, krāsaināks, dzīvespriecīgāks. Saglabā atsevišķu triepienu tehniku. Līnijas veidojas kā objektu robežu fiksācija. Gleznoja gandrīz tikai apkārtnes ainavas, ikdienišķus motīvus, vēsturiski nozīmīgie Arlas apkaimes objekti darbos neparādās. Vienlaicīgi glezno un zīmē to pašu motīvu ar spalvu. Piešķīra uzmanību saulei kā atsevišķam motīvam. Retāk gleznoja interjerus. Van Gogam piemita īpatnējs simbolisms- ikdienišķi tēli, krāsu attiecības. Pēc pārcelšanās 1889.gadā iegūst savu īpatnējo ekspresīvo stilu, kurā viss triepiens viļņojas. Gleznoja arī brīvas vecmeistaru darbu variācijas, variēja Delakruā darbus. Mūža nogalē pārceļas uz dzīvi Parīzes pusē. Dzīves laikā mākslinieks pārdod tikai 1 darbu, bet jau 20. gs. sākumā kļūst ļoti pazīstams. Galvenokārt ar savu darbību ietekmēja ekspresionistus, un pats skaitās esam ekspresionisma tiešais priekšgājējs. Savu dzīvi beidz, netīšām nošaujoties 1890. gadā.

Racēji (pēc Millē)
Vecās zemnieces galva
Kartupeļu ēdāji
Kurpju pāris
Monmartra dārziņi
Pašportrets pie molberta
Ziedoši plūmes koki
Langluā tilts ar veļas mazgātājām
Ražas laiks La Kro ielejā
Sarkanie vīnogulāji
Saulespuķes
Vinsenta guļamistaba
Nakts kafē
Vinsenta krēsls un pīpe
Pašportrets ar pārsietu ausi un pīpi
Labības lauks ar cipresēm
Zvaigžņotā debess
Atpūta (pēc Millē)
Cietumnieku pastaiga (pēc Dorē)
Būdas





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru