Postimpresionisma parādības. Franču postimpresionisms (1880-1905)

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976. 

Postimpresionistus apvieno lielāka abstrahēšanās, kas iekļauj sevī arī citus virzienus. Daži tajā iekļauj simbolismu un jūgendstilu, kurš vairāk parādās lietišķās mākslas un arhitektūras formā.

Neoimpresionisms (puantilisms/divizionisms)

Virziens radās Parīzē. Serā ir puantilisma radītājs. Grupa bija noturīga, bet neliela. Virziens ir vairāk teorētisks, racionāli pamatotāks nekā impresionisms. P. Sinjaks uzrakstīja veselu traktātu par to.
Puantilisti izmanto tikai spektrālos toņus dažādas intensitātes pakāpēs. "Nē" baltajam, pelēkajam, melnajam un zemes toņiem. Svarīgi ir nelieli krāsu laukumi, kas atkarīgi no gleznas lieluma. Veidojas optisks toņu sajaukums.
Parasti gleznoja ainavas, reti- portretus.Formas kļūst vienkāršotas, parādās stingrība, struktūra gleznās. Kompozīciju var veidot tīri abstrakti, ņemot vērā līniju un krāstoņu emocionālo spēku.


Žoržs Serā
Ž.Serā bija Parīzietis, mācījies Parīzes akadēmijā. Daudz eksperimentēja un viņa punktošanas stilam samērā ātri radās sekotāji. Serā ir formās stingrāks, krāsās diezgan izsmalcināts, jo lietoja klusinātas krāsas.

Svētdienas pēcpusdiena Gran Žat salā	Kurbevuā tilts
Bāka Onflērā	Cirks

Pols Siņaks (1863-1935)
Salīdzinājumā ar Serā- krāsaināks.

Sentropezas osta

Anrī Tulūzs-Lotreks
Šis mākslinieks cēlies no aristokrātiskām aprindām. Apguva akadēmismu, taču ietekmējās no laikabiedriem. Impresionisms ilgstoši nesaista. Pārceļas uz Parīzi, Monmartra kvartālu. Gleznoja un strādāja arī kā grafiķis, pārsvarā litogrāfijas tehnikās. Kafē-kabarē ir galvenā tēma, reizēm gleznoja hipodromus, portretus, tīrās ainavas negleznoja vispār, Lotreks bija izteikts figurālists.
Gandrīz visi priekšplāna personāži ir portreti. Tēlus "piezemē", izceļ negatīvas iezīmes.
Viņa attieksme norāda, ka viņš vairs nav impresionists. Izmanto līniju kā Degā, arī atsevišķus laukumus. Par viņu saka "zīmējošā krāsa". Viņa līnija, atšķirībā no Degā, nav klasiska. Krāsās izsmalcināts, gaišs.
Viņš skaitās viens no modernā plakāta veidotājiem. Pirms viņa ar plakātu strādājuši arī Šerē un Bokārs.
Pēdējos dzīves gados stils mainās. Kļūst formā mīkstāks, vairāk gaismēnas. Strauji mainās stils tieši pēdējā dzīves gadā. Glezno tumšos, zilos toņos, līnija zūd, strādā ar masām. Viņš ietekmēja agros ekspresionistus, Džordžu Vo, Pikaso.