18.gs. beigu, 19.gs. Klasicisms

Klasicisms

Šī raksta saturs ir aizsargāts! Ja vēlaties to pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinaties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976. 

Klasicisms ir pēdējais stils, kas aptver visus mākslas veidus, taču pats par sevi tas nav nekas jauns.  18.gs. II pusē veidojas izteikti negatīva reakcija uz baroku un rokoko, ko sekmēja jaunatklātie klasiskie pieminekļi, tāpēc 18.gs. beigu un 19.gs. klasicisms ir mērķtiecīgāks un konsekventāks. Sākās antikomānija- daudzi aizrāvās ar arheoloģiskajiem atklājumiem.
Klasicisms vadījās pēc apgaismības kritērijiem- saprāta (racionālisma) un dabiskuma, no kuriem galvenais bija tieši racionālisms.
Dabiskuma ideja bija saistīta ar reakciju pret iepriekšējās kultūras pārāk lielo mākslīgumu. Par ideālu cilvēku varēja uzskatīt mežoni. Dabiskums un racionālisms bija vērtības, kuras piedēvēja antīkajai mākslai. Jāmin, ka klasicistiem svarīga bija teoretizēšana.

Bertels Torvaldsens Venera

F. Žerārs Amors un Psīhe

Antīkās mākslas atdarināšana netika uzskatīta par kaut ko peļamu, gluzi otrādi. Ideālā skaistuma meklējumi. Mākslinieka uzdevums bija idealizēt, konstruēt ideālo formu, par paraugu ņemot dabu. Tā bija ļoti antropocentriska māksla. Svarīgs bija cēlums, pozitīvas emocijas. Atsevišķs indivīds vairs nebija tik svarīgs, tāpēc portrets žanru hierarhijā bija uz "apakšējiem pakāpieniem".
Daudz svarīgāka bija antīko dievu, mitoloģijas un seno varoņu attēlošana.
Svarīga bija gluda, skaidra forma ar uzsvaru uz robežu, līdz pat ģeometrizācijai. Faktūras klasicismā netiek meklētas.
Šajā laikā ļoti uzplaukst tēlniecība., kuru visvieglāk pieskaņot Grieķu paraugiem. Marmors ir galvenais materiāls. Izplatītas gan apaļskulptūras, gan ciļņi (sarkofāgu ietekmē).

Klasicismam raksturīgi:

• Lokāli toņi
• Noslēgta, līdzsvarota kompozīcija
• Figūras priekšējā plānā
• Grafikā galvenā ir līnija

Arhitektūrā atgriežas klasiskais orderis. Asimetrija ir nepieļaujama. Orderis kļūst tektonisks, konstruktīvs elements nevis tikai dekors. Liela loma ģeometriskām pamatformām, dekors ir pakārtots.

Pjērs Aleksandrs Vinjons Madlēn baznīca Parīzē

Džons Nešs Kamberlenda terases

 Tika celtas daudzas sabiedrisko funkciju celtnes- teātri, muzeji, bibliotēkas, biržas, tirgi, dzīvojamās ēkas. Pašu būvformu racionālisms savienojas ar angļu parku dabiskumu. Parkos parādās viduslaikus atdarinošas celtnes. Jauni materiāli un konstrukcijas.