Simbolisms

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976. 

Pastāvēja t.s. "tumšais simbolisms", kur svarīgs no mitoloģijas patapināts sievietes tēls. Simbolisma mākslai ir raksturīgas dekadences vērtības, teiksim, slimīgums. Simbolisti tiecās uz izsmalcinātību.
Bija arī t.s. "gaišais simbolisms" ar paradīzes tēliem. Simbolisms pēc formas bija ļoti dažāds un izpaudās visos mākslas veidos.

Gistavs Moro
Simbolistiski gleznoja jau 50os-60os gados. Viņa māksla kļuva aktuāla gadsimta beigās. Moro patika sīki rotājumi, kas nebija raksturīgi klasicistiem. Savus gleznotos tēlus izpludina "miglā". No klasicisma atkāpjas arī koloristiskā ziņā.

Jupiter un Semela

Vīzija

Odilons Redons (1840-1916)

Acs-balons	Spārnota galva virs ūdens (ūdens sargātāja gars)
Kaktusa vīrs	Noslēpums
Ziedi

Pjērs Pivī de Šavāns
Simbolismu savienoja ar klasisko tradīciju.
Viņa krāsu blāvums tobrīd bija ļoti izsmalcināts. Gleznas labi pieskaņojās interjeriem, pārsvarā tajās redzamas statiskas figūras.

Antīka vīzija

Sv. Ženevjēva sargā Parīzi