Franču impresionisms. Eduārs Manē (1832-1883)

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976. 

Pēc tradīcijas uzskata, ka viņš ir modernisma "tēvs". 6 gadus studēja akadēmisko mākslu. Labi to apguva, daudz kopējot. Aizrāvās ar baroku, rokoko, sevišķi patika Spāņu gleznotāji. Bija pazīstams ar Kurbē, taču savus darbus gleznoja citādi. Sākumā izmantoja spāņu skolas kolorītu, sekoja Goijai. Tieši koloristiskie efekti interesēja visvairāk, tamdēļ saplacināja formu un atteicās no stāstījuma.

Lola no Valensijas	Brokastis zaļumos
Olimpija	Madam Manē pie klavierēm>
Brokastis darbnīcā	Ķeizara Maksimiliana nošaušana
Balkons	Emīla Zolā portrets
Flautists	Bertas Morizo portrets
Mūzika Tilerī	Pēc Franču-Prūšu kara sāk gleznot tīri impresionistiski. Ietekmējās no Kloda Monē, ar kuru darbojās vienā  mākslinieku grupā, vairāk saglabājot formu. Darbi kļuva daudz gaišāki. Mākslinieku interesēja Parīziešu dzīve: kafejnīcas, krogi, kabarē.

Kriketa spēle	Mosnjē iela ar karogiem
Laivā	K. Monē laivā-darbnīcā
Dzelzceļš	Kafejnīcā
Pie Latuiļa	"Folī Beržēr" bārs
Aržanteja	Ziedi kristāla vāzē

Raksturīgs viegls, plašs triepiens. Gleznoja arī portretus, tīras ainavas, vienkāršas klusās dabas. Mirst pēc neveiksmīgas kājas operācijas. Atstāja lielu iespaidu uz sava vēlākā laika māksliniekiem.