Impresionisms

Ja vēlaties šo rakstu pārpublicēt, neaizmirstiet norādīt atpakaļsaiti uz avotu.
Ja vēlaties izdarīt labojumus, papildinājumus, sazinieties ar mani vai rakstiet komentāros. Šis raksts ir pilnveidojams ;)

Resursi

Profesora Eduarda Kļaviņa lekcijas

Attēli: Wga.hu, wikipaintings.org, u.c.
T. Kačalova "Mākslas Vēstures Pamati I", izdevniecība "Zvaigzne", 1976. 

Galvenokārt parādās tēlotājās mākslās, literatūrā un mūzikā, glezniecībā- viskonsekventāk. No franču valodas tulkojams kā "iespaids". Šo terminu esot sācis lietot Luis Levuā, aprakstot K. Monē "Impresija. Saules lēkts". Pirmās recenzijas bija visai zobgalīgas.
Francijā impresionisms uzplauka 19.gs.70.-80. gados. Citur vēlāk. Tas izpaudās visā rietumu pasaulē. Virzienam sākotnēji nebija vienotas teorijas, koncepcija izstrādāta vēlāk. Impresionisms izauga no 18.gs. vidus reālisma, kad uzskatīja, ka mākslas uzdevums ir pierastajā realitātē atklāt mākslinieciskas vērtības.
Impresionistam nav jākopē realitāte, bet jāaprobežojas ar iespaidu no realitātes. Impresija ir ierobežota laikā. Zūd detalizācija, pietiek ar dažām pazīmēm, krāsu attiecībām, formas tiek mīkstinātas un objekti it kā izgaist. Māksla kļūst aizvien abstraktāka. Tādējādi impresionismu var uzskatīt par pirmo modernisma virzienu rietumu mākslā.
Svarīgas ir tumši gaišās attiecības. Apjomi un materialitāte zaudē nozīmi. Impresionisms galīgi nostiprina "glezniecisko formu", kur nav vajadzīgas skaidras robežas.

E. Manē Kalpotāja ar alus krūzēm

K. Monē Sēnas krastā

K. Monē Sieviete ar saulessargu

K. Monē Parlaments Londonā

E. Degā Zvaigzne

K.Monē Ruānas katedrāle saulē

Lokālais krāsu tonis vairs nav svarīgs. Svarīgas ir silti- vēsās attiecības, reflekši utt. Koptonis zaudē stabilitāti, krāsojums ir vibrējošs. Impresionisti izmanto īsu, komatveidīgu triepienu. Darbi tiek radīti īsākā laikā. Savarīgākas ir darba sērijas (bieži a-la prima). Arī tēlniecībā ir līdzīgi. Forma veidota atkarībā no gaismas, bieži nelīdzena un plūstoša. Fragmentārisms (rādītas tikai cilvēka daļas vai arī figūras iznirst no postamenta)
Grafikā to veicina raustīti svītrinājumi.
Interese par literāru stāstījumu mākslā pilnīgi zūd, jo vizuālajai mākslai nav jākalpo arī literatūrai.
Impresionisti labprāt gleznoja plenērā, lai nezustu iespaida efekts. Raksturīgas pilsētas un piepilsētas ainavas. Daba parasti ir apdzīvota.

Medardo Rosso 

Kamiels Pisaro Monmartra bulvāris

M. Lībermanis Jakoba restorāna terase

O. Renuārs Šūpoles

Impresionistivairījās no sociālām tēmām, jo mākslai nav jābūt tendenciozai, viņi nevēlējās pieņemt arī romantisma dramatisko mākslu. Idille un miers interesēja impresionistus, tādējādi rodas zināma līdzība ar mākslu rokoko laikā.